“
Kam tu tā raksti?’’ es viņai jautāju, noliekdamies pār viņas kaklu.
‘’Tev.’’
‘’Man?’’
Viņa mani pamet, es vēl paguvu nodomāt un jau sajutos nelāgi.
‘’Kas tev kait? Tu esi pavisam bāls. Vai kaut kas noticis?’’
‘’Kādēļ tu man raksti?’’
‘’O, patiesībā es īsti nerakstu tev, es rakstu, ko es vēlētos darīt kopā ar tevi…’’
Visās malās mētājās papīra lapas. Ap viņu, viņai pie kājām, uz gultas. Es paņēmu vienu uz labu laimi:
…piknikot, gulēt siestu pie upes, ēst persikus, krevetes, radziņus, rīsus, peldēties, dejot, pirkt man kurpes, veļu, smaržas, lasīt avīzi, pētīt vitrīnas, braukt ar metro, uzmanīties, lai nenokavētu, pagrūst tevi, kad tu aizņem visu vietu, izkārt veļu, iet uz Operu, aizbraukt uz Beirutu, Vīni, iet uz sacīkstēm, iepirkties, rīkot bārbekjū, rūkt, jo tu aizmirsi ogles, tīrīt zobus reizē ar tevi, pirkt tev apakšbikses, pļaut mauriņu, lasīt avīzi tev pār plecu, neļaut tev pārēsties grauzdētus riekstiņus, apmeklēt Luāras vīna pagrabus un Hunter Valley pagrabus, tēlot muļķi, čalot, iepazīstināt tevi ar Martu un Tino, lasīt kazenes, gatavot ēst, atgriezties Vjetnamā, nēsāt sari, kopt dārzu, atkal tevi pamodināt, jo tu krāc, iet uz zooloģisko dārzu, uz krāmu tirgu, braukt uz Parīzi, Londonu, Melrouzu, Pikadiliju, dziedāt tev dziesmas, atmest smēķēšanu, lūgt, lai tu man nogriez nagus, pirkt traukus, niekus, nekam nederīgas lietas, ēst saldējumu, skatīties uz cilvēkiem, uzvarēt tevi šahā, klausīties džezu, regeju, dejot mambo un čačača, garlaikoties, gražoties, pūsties, smieties, tīt tevi ap mazo pirkstiņu, meklēt māju ar skatu uz govīm, nepiedienīgi piekraut iepirkuma ratiņus, pārkrāsot griestus, šūt aizkarus, stundām sēdēt pie galda, runājot ar interesantiem cilvēkiem, raustīt tevi aiz ūsām, griezt tev matus, ravēt nezāles, mazgāt mašīnu, sacīt tev skarbus vārdus, iemācīties adīt, uzadīt tev šalli, izārdīt tās šausmas, savākt kaķus, suņus, papagaiļus, ziloņus, noīrēt riteņus, nebraukt ar tiem, gulēt šūpuļtīklā, pārlasīt vecmāmiņas Bicot, atkal apskatīt Sūzijas kleitas, ēnā dzert Margaritas, krāpties, iemācīties lietot gludekli, izsviest gludekli pa logu, dziedāt lietū, bēgt no tūristiem, noreibt, teikt tev visu patiesību, atcerēties, ka visu patiesību nevajag sacīt, klausīties tevī, dot tev roku, iet pakaļ gludeklim, klausīties dziesmu vārdus, uzlikt modinātāju, aizmirst čemodānus, beigt rikšot, iznest atkritumu spaini, jautāt tev, vai tu vēl arvien mani mīli, pļāpāt ar kaimiņieni, stāstīt tev par savu bērnību Bahreinā, par manas auklītes gredzeniem, hennas un ambras bumbiņu smaržu, smērēt plānas maizes šķēles, līmēt etiķetes uz ievārījuma podiem…
”
”