Nav Quotes

Harrow said, with some difficulty: "I cannot conceive of a universe without you in it." "Yes you can, it's just less great and less hot," said Gideon." "Fuck you, Nav—

I have tried to dismantle you, Gideon Nav! The Ninth House poisoned you, we trod you underfoot—I took you to this killing field as my slave—you refuse to die, and you pity me! Strike me down. You’ve won. I’ve lived my whole wretched life at your mercy, yours alone, and God knows I deserve to die at your hand. You are my only friend. I am undone without you.

Her adept said: "I'll keep it off you. Nav, show them what the Ninth House does." Gideon lifted her sword. The construct worked itself free of its last confines of masonry and rotten wood and heaved before them, flexing itself like a butterfly. "We do bones, motherfucker," she said.

Šausmīgi daudz taisnību. Nojukt var, ja nav savējās.

Un tādas lielas laimes nemaz nav. Ja jums to vēl, tad ziniet: tie ir nieki. Ir tikai tādas mazas laimītes. Ir tikai tādi mazi ikdienības prieki.

Harrow laughed. It was the first time she had ever heard Harrow really laugh. It was a rather weak and tired sound. "Gideon the Ninth, first flower of my House," she said hoarsely, "you are the greatest cavalier we have ever produced. You are our triumph, The best of all of us. It has been my privilege to be your necromancer.

Ak, tas nav ticēt, tas nav - cerēt. Cik skaisti ir tā - nepiederēt! Nekam, nekur. Kā palags linu es lēni sevi izbalinu.

In the myriadic year of Our Lord--the ten thousandth year of the King Undying, the kindly Prince of Death!--Gideon Nav packed her sword, her shoes, and her dirty magazines, and she escaped from the House of the Ninth.

Harrow was too amazed by her body's expanding capacity for despair. It was as though her feeling had doubled even as she looked at it, unfolding, like falling down an endless flight of stairs. She dug her hands into the mattress and she cried for Gideon Nav.

Kāda man dīvaina gaume- mīlu es tikai trīs. Tevi, kas bija un nāca, tevi, kas blakus nu stāv, tevi ,ko sirds un prāts meklē un kuras nav.

This calls for rigor, Nav.’ ‘Maybe rigor…mortis,’ said Gideon, who assumed that puns were funny automatically.

Laiki nav svarīgi. Svarīgs ir cilvēks.

Nav labdabīgu pļāpu. Ūdens plūdi aiznes ciemus un ielejas. Runu plūdos aiziet kaut kas vairāk.

Kas ir stiprs, salauž stieņus. Kam nav spēka, tas ironizē par stieņiem. Kas ir stiprs, tas iznīcina būri. Kam nav spēka, tas rada būra filozofiju. Jo tikai tā var būrī dzīvot.

Mīlestība ir vislielākā vērtība pāri atomzinātnei un astronomijai, un to visgrūtāk atstāt, pierādīt un iešifrēt. Tai nav savas zīmes. Tā ir par lielu jebkurai zīmei un visām zīmēm.

Atkalmeklēšana laikam ir īstā dzīve, citas dzīves īstenības man nav.

You apologise to me?” she bellowed. “You apologise to me now? You say that you’re sorry when I have spent my life destroying you? You are my whipping girl! I hurt you because it was a relief! I exist because my parents killed everyone and relegated you to a life of abject misery, and they would have killed you too and not given it a second’s goddamned thought! I have spent your life trying to make you regret that you weren’t dead, all because—I regretted I wasn’t! I ate you alive, and you have the temerity to tell me that you’re sorry?” There were flecks of spittle on Harrowhark’s lips. She was retching for air. “I have tried to dismantle you, Gideon Nav! The Ninth House poisoned you, we trod you underfoot—I took you to this killing field as my slave—you refuse to die, and you pity me! Strike me down. You’ve won. I’ve lived my whole wretched life at your mercy, yours alone, and God knows I deserve to die at your hand. You are my only friend. I am undone without you.

Izšķirsimies tepat saulītē, kamēr abus skārusi nav ēna.

Stay here,' I said. 'Get fucked,' she said thickly. 'I absolutely did not become the eighth saint to serve the King Undying so Gideon Nav could play hero for me.' 'Why did you ascend to be a Lyctor?' 'Ultimate power - and posters of my face.' Fair.

Eger ji nav helbestên min Gul bavêjin der Ji çar werzan Werzekî min dimire. Eger yar bavêjin der Dudu dimirin. Eger nan bavêjin der Sisê dimirin. Eger azadî bavêjin der Sala min dimire Û Ez bi xwe jî dimirim…

Visi nav aktieri. Es pats sevi nevaru nospēlēt. Un nevajag arī.

Vienīgi uz skatuves balerīnām un mākslas vingrotājām miesa nav miesa, bet dvēseles forma.

Her adept said: “I’ll keep it off you. Nav, show them what the Ninth House does.” Gideon lifted her sword. The construct worked itself free of its last confines of masonry and rotten wood and heaved before them, flexing itself like a butterfly. “We do bones, motherfucker,” she said.

Nav jēgas bārstīt Šekspīru tur, kur gluži labi pietiek ar grafomānu.

Neviens reklāmas pārstāvis nevēlas jūsu laimi, jo laimīgi cilvēki nav patērētāji.

Laimi nav iespējams ilgstoši noturēt nospriegotu. Un atslābstot tā uzreiz saraujas par īsīsītiņu strupulīti. Visticamāk, laime ir saredzama tikai no atstatuma.

Ko runājat par mīlestību, Ja tāda vārda vairs jau nav. Ir vienkāršāk: ''Es viņu gribu.

Pasaulē nav tik maza cilvēciņa, kuram mēs katrs nevarētu būt biedrs, draugs un brālis.

Mīlestība nav tavā varā. Tā atnāk un ir tevī. Un tu savādāk nevari. Tu atkal esi viena gabala. Tev nav jautājumu.

Tāds vakars, ka pienenes neveras ciet. Tāds vakars, ka nav kur un negribas iet. Un velk zaļu strīpu gar apvārsni riets un skatās tev acīs, un kļūst divkārt zaļāks. Un nevar nekas vairs būt palicis ciet – ne smejies, ne raudi, ne klusē, ne ciet, jo, sajaucis laikus, balts jasmīna zieds pavisam ir apmulsis un veras vaļā. Un pienenes nekad vairs nevērsies ciet.

(..) nekas labs nav gaidāms no tādiem vīriešiem, kas atsakās no vīna, spēlēm, no jauku sieviešu sabiedrības, no sarunām pie galda. Tādi cilvēki ir vai nu galīgi slimi, vai paklusām nīst visus apkārtesošos.

nav manos spēkos vējus savienot zem plaukstas tavu vientulību slāpēt es nevaru neko ne lūgt ne dot es varu tikai tavā vietā sāpēt

Harrow laughed. It was the first time she had ever heard Harrow really laugh. It was a rather weak and tired sound. "Gideon the Ninth, first flower of my House," she said hoarsely, "you are the greatest cavalier we have ever produced. You are our triumph, The best of all of us. It has been my privilege to be your necromancer.

Mīlestībai nav nekāda sakara ar sirdi - šo atbaidošo orgānu, asiņu pumpi. Mīlestība vispirms saņem ciet plaušas. Vajadzētu teikt nevis: "Man ir salauzta sirds,"bet gan:"Man ir aizsprostojušās plaušas.

As far as the official mapmakers were concerned Three Pines didn’t exist. It had never been surveyed. Never plotted. No GPS or sat nav system, no matter how sophisticated, would ever find the little village. It only appeared as though by accident over the edge of the hill. Suddenly. It could not be found unless you were lost.

This won’t work,” she said. “I’ve never had to work with something so small before.” “That’s what she said,” murmured Gideon, sotto voce.

- Nopietni, bet nebaidies - tas bija Latgalē. Tur nav jābūt divdabim, lai dabūtu vai nu lodi ribās, vai ar mietu pa galvu

Dzīve nav ne laba, ne slikta, ne viegla, ne grūta - dzīve ir interesanta, jo tu nekad nevari zināt, kas notiks piektdien.

Mums tālu nav jāiet un nevajag iet, dod man no sevis tikai mazliet no visa .

Ja cilvēks spēj kādu no visas sirds mīlēt, tad viņa dzīvība ir glābta. Pat ja nav iespējams būt kopā ar šo cilvēku.

Cūcībai nav noilguma.

This calls for rigor, Nav." "Maybe rigor…mortis," said Gideon, who assumed that puns were funny automatically.

Nezinu, kā tur bijis ar to mīlēšanu, jo nav iespējams mīlēt cilvēku, kas pats sevi nemīl, tā ir veca, līdz kaulam nodeldēta patiesība.

We need more moral compasses and less Sat Navs

I am a Lyctor … Harrow is a Lyctor … and the centuries will entangle us whether she wants them to or— Nav, if you persist in making jack-off motions when I am talking, I will show you what Harrow’s kidneys look like.” “That! That’s what I’m talking about,” I said. “Don’t show me her kidneys. Don’t think about her kidneys. Don’t do anything with her goddamn kidneys. Get a grip. Don’t look at her blood, or lick her bones, or do any of the shit necromancers lie and say they don’t do the moment two of them get nasty.” She shrugged that gold-skinned shoulder. “What can I say,” she said. “I love a little gall on gall.” “Reverse everything I just told you,” I said. “Let’s get married.” “Ah, the romance I have been awaiting all my life,” she said pleasantly

Kad bērns nonāk zooloģiskajā dārzā, es domāju bērns, kurš ir kaut ko lasījis un daudz domājis, kad šis bērns ierauga ziloni, viņš neko nesaka, taču nodomā - nav nemaz tik liels. To bērns nodomā pavisam klusi, jo negrib ļaut fantāzijai noskaust dzīvi. Tomēr zilonis ir mazs. Tikai vēlāk, kad fantāzija sāk piemirsties un mēs vērīgāk paskatāmies uz to ziloni, kurš klusi tusnī un kaisa sev uz galvas salmus, kad mēs pēkšņi esam šī ziloņa priekšā, mēs attopamies - cik viņš ir milzīgs!

He urged again, “Thoughts?” Gideon said, “Did you know that if you put the first three letters of your last name with the first three letters of your first name, you get ‘Sex Pal’?

Then we're all dead, Nav, but let's bring hell first,' said Harrow. Gideon looked over her shoulder at her, and caught the Reverend Daughter's smile. There was blood sweat coming out of her left ear, but her smile was long and sweet and beautiful. Gideon found herself smiling back so hard her mouth hurt.

Why was I born so attractive?” “Because everyone would have throttled you within the first five minutes otherwise,” said her necromancer.

Nekas pasaulē nav nežēlīgāks par mīlestību; tas, kurš zaudē jūtu brīvību, pazaudē arī to, kam tā upurēta.

Nudien,labāk vēzis nekā negodīga sirds. Tā nav svētulība, tas ir vienkāršs aprēķins. Vēzis var tevi saēst un var nesaēst, bet negodīga sirds saēdīs uz galvošanu.

Žēl, ka jums, studentiem, nav īsta priekšstata par to pārticību un greznību, kādā mītat.

Un, kamēr ir labi, nav nepieciešams, lai būtu patiesi. "Mācītāja

Saspied ciešāk manu roku, Saspied tā, lai pirksti kaist, Lai zūd šaubas, lai es manu, Nav tas sapnis, kas var gaist.

es tevi mīlu tā kā par daudz tā nav atzīšanās bet drauds

Un tomēr jūs pārņem dīvaina tukšuma sajūta — lai ko jūs darītu, nekam nav nozīmes. Tieši tas noteikti ir divdesmitā gadsimta "morālā bankrota" cēlonis.

Atmiņas bez dzīvās sulas [...] nav neko vērtas.

Noticis ir tas, ka es gaidu ciemiņus, un es nemaz negaidu ciemiņus, un nekas nav noticis, bet es lūdzu jūs aizbraukt

Nav nekā netaisnīgāka, ja jāskumst pēc kāda, kas neizrāda atsaucību. Tas ir vēl sliktāk nekā mīlestība bez pretmīlestības. Krietni sliktāk.

Akvareļus viņš ienīda. Uz to viņam bija tiesības. Šoferim nav tiesību ienīst akvareļus, tas lai ienīst svešas automarkas.

This calls for rigor, Nav.” “Maybe rigor … mortis,” said Gideon, who assumed that puns were funny automatically.

Māksla nav ugunskurā, bet - parādi man to robežu, kur beidzas tumsa un kur sākas blāzma!

Es pieceļos un pārlaižu acis istabai. Griesti ir zemi un slīpi, un telpa nav liela, bet man tajā ir viss, kas vajadzīgs, - gulta, plaukts ar grāmatām, galds, pāris krēslu un vecas klavieres.

Patiesībā lēciens ar izpletni nav īpaši liels risks. Tas tikai atdarina dzīves īsto risku. Mīlestība, intimitāte un pārējie ir īstais risks. Kas gan ir brauciens ar plostu pa krācēm salīdzinājumā ar atraidījumu? Kas ir lēciens ar gumiju salīdzinājumā ar to, ka tu nesagaidi mīļotā zvanu?

Viņš teica, ka tad, kad mums klājas patiešām labi, mums tas noteikti jāpamana. Viņš runāja par parastiem notikumiem, nevis dižām uzvarām: piemēram, par limonādes dzeršanu ēniņā karstā pēcpusdienā vai par smaržu no no tuvējās maiznīcas, par makšķerēšanu, neraizējoties, vai izdosies kaut ko noķert, par gadījumiem, kad kaimiņos kāds savā nodabā patiešām skaisti spēlē klavieres. Tēvocis Alekss mudināja mani šādos mirdzošos mirkļos skaļi sacīt : " Ja tas nav jauki, kas tad vispār ir jauki ?

Ja kāda nodarbe tev ir svarīga, nav būtiski, ka citi saka: tu to nevari. Varbūt tu nekad nekļūsi par labāko pasaulē. Bet, ja ieguldīsi nebeidzamas darba stundas, tu varēsi kļūt diezgan prasmīgs gandrīz jebkurā jomā.

Mīlestība ir pārejošs ārprāts, tā izverd kā vulkāns un pēc tam norimst. Un, kad tā norimusies, ir jāpieņem lēmums. Tad ir jāizdomā, vai jūsu abu saknes ir savijušās kopā tik cieši, ka par šķiršanos nespējat pat iedomāties. Jo tāda ir mīlestība. Mīlestība nav elpas trūkums, tā nav satraukums, tā nav nebeidzamās kaisles solījumu neapturamā plūsma, tā nav vēlēšanās katru mīļu brīdi pāroties, tā nav gulēšana naktī nomodā un iztēlošanās, ka viņš noklāj skūpstiem katru tavu miesas pleķīti. Nesarksti, es tev saku patiesību. Tā ir vienkārši "iemīlēšanās", tā katram muļķim pa spēkam. Mīlestība pati ir tas, kas paliek pāri pēc tam, kad iemīlēšanās izplēnējusi, un tā ir gan māksla, gan veiksme.

Kad ārzemniekiem reizēm cenšos izstāstīt, ko nozīmē būt latvietim, tad parasti saku tā: latvieši dzīvo nevis ciematos, bet mežos, atsevišķi cits no cita. Latvietis jūtas brīnišķīgi tikai tad, ja pa logu nevar redzēt nevienu citu latvieti. Tā tas ir. Varu apliecināt. Protams, tam ir blakusefekts – tautas, kas vēsturiski nav dzīvojušas ciematos, izjūt zināmas grūtības pieņemt kolektīvus lēmumus. Katrs pats sev saimnieks un karalis. Vārdu sakot, tipiska režisora mentalitāte.

I need you to trust me. I need you to be trustworthy.

Ko gan es atdotu, lai ar pasaules lielāko muļķi varētu patērzēt kaut piecas minūtes! Cilvēks pats par sevi nav nekas, tikai saskarē ar sabiedrību viņš kļūst cilvēks. [..] Esmu pats savs vergs, esmu pats savs īpašnieks. Esmu pats savs tiesnesis, pats savs bende. Es varu glābties vārdu spēlēs, pats savs cirvis, savs bluķis, bet es nevaru būt pats bez sabiedrības.

She said, 'Harrow, I can't keep my promise, because the entire point of me is you. You get that, right? That's what cavaliers sign up for. There is no me without you. One flesh, one end.' A shade of exhausted suspicion flickered over her necromancer's face. 'Nav,' she said, 'what are you doing?' 'The cruellest thing anyone has ever done to you in your whole life, believe me,' said Gideon. 'You'll know what to do, and if you don't do it, what I'm about to do will be no use to anyone.' Gideon turned and squinted, gauged the angle. She judged the distance. It would have been the worst thing in the world to look back, so she didn't.

Gideon looked down at her necromancer. She had the heavy-lidded expression of someone who was concentrating in the knowledge that once they stopped concentrating, they would fall abruptly asleep. Harrow had gone unconscious once before: Gideon knew that the second time she let Harrow go under, there would probably not be any awakening. Harrow reached up - her hand was trembling - and tapped Gideon on the cheek. 'Nav,' she said, 'have you really forgiven me?' Confirmed. They were all going to eat it. 'Of course I have, you bozo.' 'I don't deserve it.' 'Maybe not,' said Gideon, 'but that doesn't stop me forgiving you. Harrow - ' 'Yes?' 'You know I don't give a damn about the Locked Tomb, right? You know I only care about you,' she said in a brokenhearted rush. She didn't know what she was trying to say, only that she had to say it now. With a bad, juddering noise, a tentacle had started to pound their splintering shelter again: WHAM. 'I'm no good at this duty thing. I'm just me. I can't do this without you.

Li wan rojan Min li gor zewqa hezkirîya xwe jîyana xwe tevde bi rengê şîn xemilandibû Şîn û tenê şîn... Şînê bi rengê deryayê Û di rojek ji rojan de ji nişka ve min destê hezkirîya xwe di destê kesekî din de dît ku jîyana xwe tevde bi rengê zer girêdabû Zerê bi rengê ronahîya rojê Min soberî nedizanî Dilê min rê neda ku hînî soberîyê bibim Û ez di nav deryayeke şîn û bêkutahî ya tirs û xeyalan de xeniqîm!

Papriekot latviešu cilvēks nekad neatteiksies, bet iestājies citāds – ceļošanas laikmets. Latvietis ceļo, un ceļo ne pa jokam! Cilvēks, kas neceļo, varbūt ne tik daudz citiem, kā pats sev liekas tāds kā nepilnīgs, atpalicis. Ja gribi no šīs sajūtas atkratīties, ceļo! Citas izejas nav.

Hurry up. I have a letter for you,' said Ianthe. Harrow, it was in your handwriting. She handed me a fat, bulging envelope with your handwriting, and it said 'To be given to Gideon Nav,' and I felt - strange. Time softened as I held it, and I didn't even care about the barely repressed mirthful scorn on the other girl's face. It was your curt, aggravated handwriting, curter and more aggravated than ever, like you'd written it in a hurry. I'd gotten so many letters in that handwriting, calling me names or bossing me around. You'd touched that letter, and I - you know it was killing me twice that you weren't there, right? You must know it was destroying me to be there in your body, trying to keep your thumbs on, and I couldn't even hear your damn voice?

Ir taisnība (lai arī kāds tam būtu iemesls, vai nu mūsu tikumu izviršana, vai sevišķa nelabvēlība, ar kādu uz mūsu gadsimtu raugās debesis), ka šodien ir palicis pavisam maz vai nav nemaz tādu sieviešu, kas īstajā brīdī prastu kaut ko pateikt vai spētu saprast, kā nākas, ja viņām ko saka, un tas ir liels kauns mums visām.

Draugs nav laba grāmata, ko kurā katrā laikā arī nemazgātām rokām var noņemt no plaukta, lai bagātinātu vientuļu vakara stundu, izkliedētu garlaicību, atrastu sapratēju. Draudzība ir dvēseļu mijiedarbības skaistākais, vārīgākais, rūpīgi kopjamais zieds, kas, ja tam nepievērš pietiekami vērības, nonīkuļo un nokalst, vēl iekām pilnīgi uzziedējis. Ir vārdi, kas satur indi, un drausmi ir, ka izrunāto vārdu nevar paņemt atpakaļ. Kā indīga bulta tas reizēm aizķeras dvēselē un aizdzen to bojā. Bet ir arī vārdi, kuros apslēpts burvju spēks. No viena maza vārda nonīkusi dvēsele var atspirgt, atjaunoties, – sākt ziedēt visiem pavasara ziediem reizē. Tu pacietīgi izturi arī tās drauga īpašības, kas, ja ir citiem, tevi pilda ar īgnumu. Draugs ir nevis labu īpašību katalogs, bet dzīvs cilvēks, kura negatīvās īpašības tu tikpat labi pazīsti kā pozitīvās, nesaslejoties pret tām. Ja draugs no tevis aiziet tādēļ, ka tu žāvājoties muti neaizklāj ar roku, tad neskumsti par to. Kā ir malu mednieki, tā ir malu draugi, kas tver tikai tavas būtības ārējās malas. Ar tiem jauki pakavēties vienu otru stundu, bet dvēseli viņi nebagātina, ziemas vidū nespēj ienest pavasari, pusnaktī neaizdedzina gaismu.

Arvīds ir atnācis atvadīties. Viņš novēl man svētīgu ceļojumu. Viņš to sauc par ceļojumu, bet es to saucu par iešanu pretī. Iešanu pretī ticībai, cerībai un mīlestībai, kā teica Pāvils pagājušajā pirmdienā. Tā ir iešana pretī, iešana meklēt. Ja ir jābūt godīgumam un svētībai, ja ir jābūt līdzcietībai un izturībai, ja ir jābūt draudzībai un sapnim, ja tam visam ir jābūt, tad nav laika gaidīt. Nav laika gaidīt, ka tas varētu atnākt. Tas var arī neatnākt. Tāpēc ir jāiet tam pretī. Un vienmēr tas ir jādara tagad.

Nav nekā nežēlīgāka par to, kā kad tev neļauj tikt vaļā no tā, ko tu esi pazaudējis.

Man netīk jūtas, ko sauc par mīlestību. Mīlestība ir kaut kas ļoti muļķīgs. Cilvēks, kurš atļaujas mīlēt, kļūst par idiotu. Tādu katrs, kuram nav slinkums, izmanto.

Maska ir ārējā patiesība. Nevis tāpēc, ka atklāj, kas aiz tās slēpjas, bet tāpēc, ka aiz tā nekā nav.

Vārds, viss sākas ar vārdu. Vārds ir pats svarīgākais. Ja kļūdās ar vārdu, tas vairs nav vēršams par labu. Pat ar vislabākajiem pasaules teikumiem ne.

Atmiņa arī nav vairāk nekas cits kā pagājušās dzīves atspīdums mūsu prātā. Tāpēc iešana pa atmiņu pēdām ir iešana pa miroņu valstību.

Visdrausmīgākais būtu pieņemt dzīvi kā pašu par sevi saprotamu faktu. Ka pats neesi brīnums, ka apkārtējie nav brīnums. Tas būtu līdzīgi nāvei. Miesas fabrika.

If I forget you, let my right hand be forgotten,” her mouth was saying. “Add more also, if aught but death part me and thee.” And, unsteadily: “Griddle.” The hands must have withdrawn; she found herself facedown on the mattress, sobbing as she had not sobbed since she was a child. Someone said, “Everybody out. Go—” But this was more than she could take stock of. Harrow was too amazed by her body’s expanding capacity for despair. It was as though her feeling doubled even as she looked at it, unfolding, like falling down an endless flight of stairs. She dug her hands into the mattress and she cried for Gideon Nav.

Stīgros staipekņos, steidzīgi stiegu. Tu savilki cietā mezglā manu dvēseli, noziedzīgais būri. Tā es savilkšu tavus stieņus.! Tu esi apvijis ar stieņiem manu augumu, bet nekad tu nevarēsi savus stieņus ievīt man galvā. Te slēpjas mans spēks un tavs nespēks. Manas domas kā putni ir svabadas. Ja arī nomiršu, vienalga, kā pīslis izvējošu cauri stieņiem, būšu brīvs atomu pirmsākumā, bet tu, būri, sarūsēsi un sabirzīsi, jo neviens būris vēl nav mūžīgs. Tikai mēs- cilvēki.

Pieņemsim. Es to sauktu par personību. Ja runājam par tavu personību, tad tā ir pietiekami perversa, lai neliktu man riebumā noskurināties. Ciest nevaru normālas un veselīgas personības. Tu, paldies Dievam, esi absolūti nenormāla. Lai arī Dieva nav.

Ferat im-Kêferat im Guj-guj û him-him Ferat im, Ferat... Xush-xush û xum-xum Ferat im, Ferat... Ferat im, kêferat im Kar im, xebat im Jîn û felat im Va ye ez hatim Ji jor ve ez têm Diçim ber bijêr Di nav dilê min Tev gewher û zêr Ferat im... Bi him-him ez têm Bê ser û bê min Ser derya mezin Ferat im... Daxwaza millet Feratê dijwar Di ber xwe dibim Tev gerş û gemar Ferat im... Dengê sewîyan Rengê birçîyan Ez dengê şivan Xama xwendevan Ferat im... Tev ah û nalîn Giryan û qêrîn Bi çelq û lem-lem Hemî kul û xem Ferat im... Diçim pêş bi rist Wek sitêr û rist Hemî derd û kul Dikevim nav dil Ferat im... Di dilên xortan Dikelim herdem Ber pozê dijmin Ez xîp û kelem Ferat im... Ez xwendevarî Ezim hişyarî Dûr û dirêjim Gavan tavêjim Ferat im... Di nav dilan de Pir xurt û bi tîn Di nav damarên Xortanê bûm xwîn Ferat im... Di ser hevre têm Bi çelqîn û guj Di ber xwe dibim Dijminê xwînmij Ferat im, kar im, xebat im Ez kêferatim Vaye ez hatim Ji Kurdistan ve têm Pir xurt û bi tîn Ez pêta cerg Û dilê Cigerxwîn

Vairums cilvēku nevar visur aizbraukt, ar visiem sastapties, apceļot visas pasaules pilsētas. Mums nav ne tik daudz laika, ne naudas, ne paziņu. Tas, ko jūs meklējat, pasaulē eksistē, bet tikai vienu procentu no visa tā parastais cilvēks ierauga savām acīm. Visu pārējo viņam sniedz grāmatas.

I have spent your life trying to make you regret that you weren't dead, all because - I regretted that I wasn't! I ate you alive, and you have the temerity to tell me that you're sorry?" There were flecks of spittle on Harrowhark's lips. She was retching for air. 'I have tried to dismantle you, Gideon Nav. The Ninth House poisoned you, we trod you underfoot - I took you to this killing field as my slave - you refuse to die, and you pity me! Strike me down. You won. I've lived my whole wretched life at your mercy, yours alone, and God knows I deserve to die at your hand. You are my only friend. I am undone without you.

London and New York, and the hire car’s Sat Nav told her she had driven 252 miles since leaving the airport. A whole ocean and half a state lay between her and Tom. She should have been upset but instead she felt numb. Back in the UK it was four-thirty on a Sunday afternoon and she wondered what Tom was doing, then grimaced as she pictured him pottering around the house in his jogging bottoms and t-shirt. He would no doubt have called her closest friends, all innocence, asking if they knew where she was. How long would it take him to work out she had flown to America to look for the lakeside cabin she’d inherited from her great-

- Nerunā sliktu par Latviju! - Laura apstājas un uzkliedz Mammai. Arī Laurai var beigties pacietība! Arī Laurai var būt lielas dusmas! - Vai tad Latvija ir vainīga, ka veikalniecei netīrs priekšauts? Vai Latvija vainīga, ka veikalniece ir veģma? (..) - Nerunā sliktu par Latviju! - Laura uzbrēc vēlreiz un piecērt kāju. Laurai jābūt bargai, dikti bargai, jo kādam taču Latvija ir jāaizstāv. Sibīrijā neviens nerunāja sliktu par Latviju. Ka tikai tiktu! Ka tikai būtu Latvijā! Latvija tik skaista, Latvija tik mīļa! Bez Latvijas beidzas vai nost. Bet tagad? Tas nav labi un šitas! Laurai jābūt stingrai, viņa tikai nevar noturēt raudienu. Mamma arī nevar.

Ey Welat Dûrim Ji Te" Dîsa ji te dûrim welat Dil ketye gomanên dikûr Ger dûr û nêzîk bim ji te Her dem li ser te kûre-kûr Gava ji te ez dûr dibim Ne ko ditirsim ez ji şûr Divên çarekê bikin Ji ser te rakin pî stûr Tim dar bi destê dijmin e Em têne kuştin rengê mûr Kurên te ser xistin xewê Lê ez dinalim wek bilûr Kengî ji xew rabin gelo Yan kengî em dadin tenûr Divêm bi ser çiya kevin Dîsa bikn tev qûre-qûr Welat çiqas dûrbî ji min Di dil dibî pertav û nûr Ne bes Xumênî dijmine Dijmin pirin, nêzîk û dûr Wek baz cihê kurd tim çiya Dijmin di nav xan û qisûr Dibin piyên tanga de çûn Kal û jin û bapîr û hûr Birçî û tazî û reben Çarox di pê û mil bi tûr Derd û kulan dil kirye ron Ta ko Cegerxwîn bûye tûr.

Tas, kas jums vajadzīgs, nav grāmatās vien! Meklējiet to arī daudz kur citur — vecās gramofona platēs, vecās filmās un vecos draugos, meklējiet dabā un paši sevī. Grāmatas ir tikai viena no tvertnēm, kur glabājam to, ko baidāmies aizmirst. Grāmatām pašām nav maģiska spēka. Šis spēks ir tam, kas grāmatās pateikts, tam, kas Visuma gabaliņus mūsu priekšā sadiedz vienotā veselā.

It is a proven historical fact that, in Britain, there is a very strong correlation between the locations of attempted Norse raids in the 7th and 8th Centuries, and the proportion of ginger cats in the feline population. Many have pondered what might have caused this correlation. Some historians have argued that the Vikings came plundering in search of ginger cats, and so struck at those parts of Britain where ginger cats were in abundance. These historians are wrong. Some historians have argued that the Vikings brought ginger cats with them on their raids, to aid in navigation, an early form of Cat Nav. These historians are wrong. Some historians have argued that, as the evidence for an increase in ginger cats is evident, but there is no increase in Norse DNA in the population in question, the Vikings were themselves ginger cats, possibly a race of were-ginger cats. These historians are both wrong and insane.

Kiriona said, “Where is she?” Nona didn’t know what to say. The corpse prince urged— “Come on. Where’d she go? Where is she?” “I don’t know who you’re talking about,” said Nona miserably. “Listen, she can be in hell for all I care, I won’t get mad,” said Kiriona. “She can be at the bottom of the sea or the bottom of space. I just need to know— where.” When Nona didn’t answer, the corpse prince said— “Okay. Different question. Do you love her?” “Take a walk, Nav,” said a new voice. It was Pyrrha, at the back of the truck, looking stretched thin and worn out. There were long, healing grazes going up both of her arms, like she’d taken a tumble since Nona had last saw her, extending up to her cheeks and on the underside of her chin and upper lip. Her hard, familiar face looked impossibly tired. Kiriona said, “Kind of pretending to be dead here.” “All right. We’ll take a walk. Don’t go anywhere and stop being a little shit,” said Pyrrha. “It’s genetic,” said the corpse prince.

The men also had more trouble keeping their work secret. It was easier for women, but the men all wanted to brag about going back to the past. Of course, they were forbidden by all sorts of contractual arrangements, but contracts could be forgotten after a few drinks in a bar. That was why Kramer had informed them all about the existence of several specially burned nav wafers. These wafers had entered the mythology of the company, including their names: Tunguska, Vesuvius, Tokyo. The Vesuvius wafer put you on the Bay of Naples at 7:00 a.m. on August 24, A.D. 79, just before burning ash killed everyone. Tunguska left you in Siberia in 1908, just before the giant meteor struck, causing a shock wave that killed every living thing for hundreds of miles. Tokyo put you in that city in 1923, just before the earthquake flattened it. The idea was if word of the project became public, you might end up with the wrong wafer on your next trip out. None of the military types were quite sure whether any of this was true, or just company mythology. Which was just how Kramer liked it.

For a tick there was only her weight, her warmth, and relief. And then everything came back: the crush of people in the transport vessel, their silence as they stared, Isae and Cisi strapped in near the nav deck. Cisi gave Akos a smile as he caught Cyra around the waist and picked her up. Cyra was tall, and far from dainty, but he could still carry her. For a while, anyway. “Where are your medical supplies?” Akos asked Teka and Jyo, who were coming toward them. “Jyo has medical training; he can take care of her,” Teka said. But Akos didn’t like how Jyo was looking at her, like she was something valuable he could buy or trade. These renegades hadn’t rescued her out of the goodness of their hearts; they wanted something in return, and he wasn’t about to just hand her over. Cyra’s fingers curled around the armor strap on his rib cage, and he shivered a little. “She doesn’t go anywhere without me,” he said. Teka’s eyebrow lifted above the eye patch. Before she could snap at him--which he got the sense she was about to--Cisi unbuckled herself and made her way over. “I can do it. I have the training,” she said. “And Akos will help me.” Teka eyed her for a beat, then gestured to the galley. “By all means, Miss Kereseth.” Akos carried Cyra into the galley. She wasn’t completely out of it--her eyes were still open--but she didn’t seem there, either, and he didn’t like it. “Come on, Noavek, get it together,” he said to her as he turned sideways to get her in the door. It wasn’t quite steady on the vessel; he stumbled. “My Cyra would have made at least two snide remarks by now.” “Hmm.” She smiled a little. “Your Cyra.

Anita Rožkalne: Vai, jūsuprāt, latviešu valoda ir bagāta valoda, vai ar to var izteikt visu, kas jums jāizsaka? Dace Meiere: Var. Protams, ka var, bet reizēm gadās ierobežojumi. Trakums ir tas, ka mēs latviešu valodā, sevišķi pēdējās desmitgadēs, nemitīgi nodarbojamies ar ārprātīgu paškastrēšanos vai kā to varētu nosaukt, ka mēs nemitīgi sev aizliedzam lietot tādus vai citus vārdus, kādas zudīgas politiskas vai vēl kādas gaumes dēļ, ka liela daļa leksikas tās izcelsmes dēļ tiek pasludināta par nelietojamu. Ir interesanti to vērot arī saskarsmē ar redaktoriem un korektoriem. Es jau tulkoju laikam gadus septiņpadsmit, un gaume mainās. Ir lietas, ko visas korektores mēģina labot, un tad pēc pieciem gadiem kaut kas mainās, un viņas labo atkal kaut ko citu, un tad vēl. Tad nāk nākamā direktīva no augšas, un viņas atkal skauž nākamos vārdus ārā. Tas ir tik jocīgi. Ja autors lieto sešus sinonīmus, tad kāpēc latviski es drīkstu lietot tikai divus, jo kādam liekas, ka tas ir dialektisms, un tas varbūt pēc izcelsmes ir nepareizs. Sevišķi, piemēram, cīņa ar ģermānismiem. Tas reizēm ir tik komiski. Piedodiet, manas "bikses" ir ģermānisms. Es saku: "jā", un to reāli plaši sāka lietot latviešu valodā tikai XIX gs. vidū. Stenders rakstīja, ka mamzeles, kuras grib iztaisīties par tādām kā no Rīgas, tās saka: "jā, jā". Pirms tam latviešu valodā tāda vārda nebija, tas ieviesās tikai caur reliģiskajiem tekstiem. Es saku: "un, un, un". Tas ir ļoti jauns ģermānisms. Valodas ainā tas taču ir tik jauns! Es saku "nieres" vai es saku "īkstis"?! Nē! Ja mēs tā ņemam, tad lielākā daļa – kas nav ģermānisms, tas mums ir kalks. Kāpēc dažiem kalkiem tiek ļauts dzīvot, bet citiem ne?! Mēs nemitīgi sev uzliekam kaut kādas robežas, turklāt tās ir kādas īslaicīgas gaumes diktētas. Un vēl: ja aizguvums ir grieķiskas vai latīniskas cilmes, tas, protams, ir svešvārds. Ja tas nāk no kādām mūsdienu valodām, kas tas mums ir?! Tas ir, fui, barbarisms, vai ne?! Nedod Dievs to lietot. Regulāri ir grāmatas, kuras latviski nevar un nedrīkst tulkot tikai tāpēc, ka latviski mēs to nevaram uzrakstīt, jo mēs nedrīkstam rakstīt tā, kā mēs runājam. Es ļoti ceru, ka beidzot nāks kāda jaunā paaudze, kas rakstīs latviski, tajā īstajā latviešu valodā, kurā cilvēki runā, nevis tādā ideālajā, izdomātajā valodas mūmijā, kura guļ stikla zārciņā ļoti skaisti ar krauklīšiem apkārt. Es pati jau arī... pati sev esmu kā tāds krauklītis, jo tas iekšējais cenzors šo gadu laikā arī ir izstrādājies un reizēm neļauj rakstīt tā, kā varbūt vajadzētu – daudz brīvāk. Nemitīgi sev tiek uzlikti kādi ierobežojumi. Mēs latviski cenšamies rakstīt tā, kā būtu jāraksta. Nemitīgi grāmatu valodai tiek uzspiestas kaut kādas didaktiskās funkcijas – mācīt, kā būtu pareizi. To līdzsvaru atrast ir ļoti grūti. Kāpēc lielākā daļa latviski tulkoto krimiķu nav lasāma, piedodiet! – jo lielākā daļa varoņu runā kā latviešu valodas skolotājas pirmspensijas vecumā. To nevar lasīt! Tas falšums tik ļoti sit cauri katram teikumam.

Sniegam ir piecas pamatpazīmes. Tas ir balts. Tas sastindzina dabu un pasargā to. Tas nemitīgi pārvēršas. Tas ir slidens. Tas pārtop par ūdeni. Kad Juko par to ieminējās tēvam, viņš tajā saskatīja tikai negatīvo, it kā dēla dīvainā kaisle uz sniegu viņa acīs ziemas sezonu padarītu vēl biedējošāku. -Tas ir balts. Tātad neredzams un nav pelnījis būt redzams. Tas sastindzina dabu un pasargā to. Lepnais. Kas viņš tāds ir, lai apgalvotu, ka spēj sastindzināt pasauli? Tas nemitīgi pārvēršas. Tātad tas nav uzticams. Tas ir slidens. Kurš gan gūst baudu, paslīdot sniegā? Tas pārtop par ūdeni. Lai vairāk mūs appludinātu atkušņu laikā. Bet Juko savā sabiedrotajā saskatīja piecas citas īpašības, kas pilnībā apmierināja viņa māksliniecisko talantu. -Tas ir balts. Tātad sniegs ir dzeja. Neizsakāmas tīrības dzeja. Tas sastindzina dabu un pasargā to. Tātad sniegs ir glezna. Vissmalkākā ziemas glezna. Tas nemitīgi pārvēršas. Tātad sniegs ir kaligrāfija. Ir desmittūkstoš veidu, kā uzrakstīt vārdu sniegs. Tas ir slidens. Tātad sniegs ir deja. Uz sniega ikviens var sajusties kā virves dejotājs. Tas pārtop par ūdeni. Tātad sniegs ir mūzika. Pavasarī tas pārvērš upes un strautus baltu nošu simfonijās. -Sniegs Tev nozīmē to visu? - jautāja priesteris. -Vēl vairāk.