“
Ne tas vien ir svarīgi, ka skolotāja mīl savu darbu, ne mazāk svarīgi ir, lai bērni tāpat mīlētu viņu un atrastu viņas darbā to, kas viņiem nepieciešams šodienas dzīvei. Ja tā nav - iznāk nelaimīga mīlestība, kurā viens grib dot, bet vairs nespēj un neprot, tādēļ cits saņem ne to, kas vajadzīgs un ko viņš cer sagaidīt. Rodas disonanse kā īstā mīlestībā. Ja mīl tikai viena puse, nekāds labais pāris neiznāks. Tā ir bēdīga, nervoza koeksistence, nevis normāls darbs.
”
”